Atkal ziema...

pāris dienas atpakaļ pa manas mājas logu pavērās šāds skats...
Sniegs gandrīz kā nokusis , pa dienu smuka saulīte, putniņi čivina, saulīte silda ,vien vārd sakot- sajūta... iestājies pavasaris...

a šorīt pieceļoties liels bij mans pārsteigums..... sniegs....
īstenībā, piegriezusies jau šī ziema, to sniegs, to slapjdraņķis, viss kūst. Sāc priecāties, beidzot visa šļura nokususi... kā bladāc...ATKAL sniegs, un ATKAL viss kūst, atkal dubļos līdz ausīm...riebj...
Gribu kā bij agrāk, manā bērnībā, ja ziema, tad ziema.. riktīga ziema, ja vasara tad vasara... a tagad....
Nē, nu šorīt man patika skats uz pasauli. No rīta vedot meituci uz dārziņu, apkārt viss balts, balts.. tik skaisti balts, un klusss. Gluži kā pasakā... Skaisti... BIJ.. no rīta...tagad tas viss smukums atkal pārvērties
šļurā...