Man dikti mīļš un īpašs darbiņš. Jo tapis piemiņai.. manai vecmāmiņai. Lauku puķīšu komplektiņš, kuru vecmāmiņa, nepaspēja man atdot personīgi :(
Gada sākumā, guldījām zemītē, pašu mīļāko, pašu labsirdīgako cilvēciņu uz pasaules. Vecmāmiņa savulaik pati bija dikten liela rokdarbniece. Kādi tik galdauti un spilvendrānas tika izšūti. Cik skaistas segas noaustas. Tik siltas zeķes un cimdi, kvantumiem saadītas...
Paldies viņai par tām skaistajām un neaizmirstamām vasarām, ko dāvāja mums, pilsētniekiem, savās lauku majās. Lai ar nebij īpaši viegli uzart milzīgos kartupeļu laukus, vēlak novākt.... siena talkas.... atceros, mums vienmēr bija jautri....
Pagaidām vēl nemazgāts un negludināts... jo esmu piemērota rāmīša meklējumos... gribas kko ... tā.. pa vienkāršo...
Подписаться на:
Комментарии к сообщению (Atom)
0 komentāri:
Отправить комментарий