Neviens nevar atgriezties savā pagātnē un izmainīt savu startu, bet jebkurš var startēt tagad un mainīt savu finišu !
on 15.05.2009



tīģerēna grāmatzīmīte...


Tad nu tā, uzcepu vēl vienu mazu nieciņu meituces b/d audzinatājai... savādāk, laikam jau nav smuki, ka viena tiek pie magnētiņa a otra paliek bešā.
Tad nu re, kas man sanāca no pielasītiem diedziņiem.... izskatās pēc tīģera ??? :DDD
( dzīvē krāsas ir biku košākas un sulīgākas, man jau pašai patīk.... jo....esmu riktīgs šo lielo minču fans... mājā varētu visas sienas ar tīģer tapetēm un bildēm nolipināt, ja man ļautu :DDD )

on 14.05.2009

Dažreiz tu uzcel sienu ne tādēļ, lai nelaistu nevienu iekšā, bet gan tādēļ, lai redzētu, kurš vēlas šo sienu apgāzt.

... grūtības.....

on 07.05.2009


Man patīk ik pa laikam aizdomāties. Man patīk ik pa laikam pasapņot. Sapņi ir labi. Tie ir veselīgi. Tie dod tev cerību piecelties pat tad, kad smagākie akmeņi sakrājušies uz taviem pleciem. Cerība nenozīmē aizgrūzt visus akmeņus un dzīvot galvu pacēlušam. Cerība nozīmē - rast centību uz mērķi, bet mērķi būvē pa gabaliņiem un, jo ātrāk tu ņemsi akmeņus, jo šķībāks un grūtāk ejams ceļš tev būs. Tāpēc nesteidzies! Sadali savus dzīves akmeņus. Lai cik nošķauti un netīri tie būtu, ja pratīsi tos novērtēt, pratīsi arī rast mieru. Bet ko gan dod miers, ja nav brīvības? Un kā iegūt brīvību, ja tev ir tik liela kaudze ar akmeņiem, ka neredzi tai pāri? Šādos brīžos man patīk iedomāties tos mazus, lai arī to daudzums nemainās, tie tomēr rada manī cerību.
Lai ko tu tagad darītu, atceries, ka vienmēr tavā ceļā trāpīsies kā bedres tā pacēlumi.

ledusskapja magnētiņš....

on 02.05.2009


Pēc meitiņas pieprasījuma tapa ledusskapja magnētiņš mīļajai b/d audzinātājai. Tā kā no nākamās nedēļas mana meituce b/d pāriet uz citu grupu, pie jaunām audzinatājām, jauniem draugiem, tad mazajai ļoti gribējās , lai es izšuju ko mīļu par piemiņu viņas, nu jau bijušajai audzītei. No vairākiem motīviņiem meita izvēlējās šo Some Bunny zaķēnu. Gala rezultāts patīk tiiiikkk ļoti, ka, man nāksies šūnīt tādu pašu vai ko līdzīgu pašu ledusskapim :) Uz manu jautājumu: Varbūt tad šo zaķi atstājam, mazā atbildēja stingru - NĒ!!! Lai ar kā man patīk, bet tas būs Daigai . . . nu, man tik atliek nopūsties un ķerties pie otra zaķa " cepsanas" :)))

:DDDD

on 29.04.2009


Lūdzu palīdziet mūsu ģimenei! Ekonomiskās krīzēs iespaidos esam nonākuši
> kritiskā situācijā. Pagaidāmi tā nav neglābjama, bet bez Jūsu palīdzības
> drīz būsim nonākuši bezizejā, un uz ielas. Es, atšķirībā no citiem
> palīdzības lūdzējiem, negrasos Jums melot, bet būšu, iespēju robežās, godīgs.
> Krīzes dēļ es zaudēju savu darbu. Sieva visu laiku bijusi mājsaimniece, jo
> mums ir trīs bērni. Bezdarbnieka pabalstu drīz vairs nesaņemšu. Lai gan
> bijām izveidojuši iekrājumus, tie jau sen ir izputējuši. Ja mēs drīzumā
> netiksim pie naudas, mūsu māju atsavinās un mūs visus izliks uz ielas.
Mani. Sievu. Un mūsu trīs bērnus. Uz IELAS! Mums nebūs, kur palikt, un valsts
mums ATSAKĀS palīdzēt. Uz sociāliem pabalstiem varam necerēt - tā mums skaidri
> pateica. Citi šādā situācijā varbūt sāktu stāstīt pasaciņas par to, ka bērni slimo
ar diabētu, ka paši ir invalīdi, bet es neesmu tāds. Es jau no sākta gala
> teicu, ka taisos, iespēju robežās, būt pilnīgi GODĪGS!
> Krīzes dēļ bijām spiesti bērnu izglītības fondu notērēt (aizbraucām uz
> Lasvegasu, jo mēs vēlējāmies naudu divkāršot, lai būtu papildus rezerves,
> bet krīze skārusi arī tās pilsētas ruletes galdus), tāpēc mans pilnīgi
> veselais sešpadsmitgadīgais puisis nevarēs braukt mācīties Hārvardas
> Universitātē, kā bija plānots. Meita, savukārt, nevarēs apprecēt viņas
> sociālai situācijai atbilstošu (princi, miljonāru) vīrieti, jo nebūs nauda
> Dolce&Gabanna apģērbiem. Mums arī nav nauda, lai balinātu zobus, un mums
> nekāda gaiša nākotne (it īpaši meitai un sievai) nevar būt bez žilbinošiem
> smaidiem, kuri, bez tam, vairs nav tik žilbinoši, jo nevaram vairs
atļauties tieši to zobpastu, kuru vajag, tādēļ JAU DIVAS DIENAS esam iztikuši ar
> parasto Colgate!
> Jā, un trešais bērns! Tā ir tik bēdīga situācija, ka pat par to negribu
> runāt. Kā lai četrgadīgs puika izaug gudrs un spēcīgs, ja brokastīs nevar
> ēst Belugas kaivāru; ja pusdienās nepietieks naudiņa omāriem; ja vakariņās
> nebūs ierastais Kobe steiks?
> Neierosiniet pārdot nieri, jo to ceļu jau esmu mēģinājis. Pircējs teica,
ka manas nieres esot pārāk nodzertas! Varbūt jau tā arī ir, bet Jums ir
> jāsaprot, ka lai nezaudētu savu sociālo dzīvi, es bieži vien esmu spiests
> pie rīta kafijas dzert (un viesiem piedāvāt) Hennessey XO, bet pusdienās
> bieži vien nākas malkot smalkus franču vīnus, un ja es vakarā necienāšu
> sievu ar šampanieti, tā mani pametīs un ģimene izjuks! UN TĀ BŪTU
> KATASTROFA!
> Jā - runājot par sievu, viņai arī neiet viegli. Aiz milzīgajām raizēm par
> mūsu ģimenes nākotni viņas pupi ir sākuši nošļukt, un kaut kas lietas labā
> ir jādara - ja nekas netiks darīts baidos, ka nabadzīte DARĪS SEV GALU!
> Es ļoti ceru uz Jūsu ATBALSTU un PALĪDZĪBU!
> Patiesā cieņā,
> Ainārs Šlesers ar ģimeni
> Ziedojumus lūdzu pārskaitīt uz Satiksmes ministrijas kontu:
> PVN reģ. Nr. LV90000088687
> Adrese: Gogoļa iela 3. Rīga. LV-1743
> Valsts kase, Bankas kods: TRELLV22
> konts LV85TREL2170010030000
> NEAIZMIRSTIET NORĀDĪT "IZGLĀBT ŠLESERU" KĀ PĀRSKAITĪJUMA MĒRĶI!
> P.S. IZPLATIET ŠO ZIŅU VISIEM DRAUGIEM UN PAZIŅĀM!!!
> P.S.2. Palīdziet man un manai ģimenei - tāpat, kā es palīdzēju Jums! Bez
> manis nebūtu RyanAir Rīgā, un daudzi tūkstoši latviešu šobrīd nedzīvotu
> cepuri kuldami (kartupeļus vākdami) Īrijā! Tā ir tikai viena no daudzām,
> teju neskaitāmi daudzām, lietām, ko esmu darījis savas tautas labā. Esmu
> gādājis par to, ka dažādi augsta līmeņa nozaru profesionāli atraduši savai
> kvalifikācijai atbilstošus amatus, un es esmu ļoti labs cilvēks.
> P.S.3. Laikraksts "Diena" ir vainīgs pie ekonomiskās krīzes.

Mini biskornju :)

on 20.04.2009




Ceru mani krustiņmāsas stipri neklopēs :)) es ir nošpikojis ideju par biskornju- atslēgu piekariņš.

Man atslēgu piekariņi asociējas kā mazi mīļī nieciņi, nevaru iedomāties sev kabatā lielu bumbuli pat ja šūtu uz 18 aidas. Tāpēc ilgi nedomājot ķēros pie jubile auduma.
Šuvu nevis kā parasti, pāri diviem diedziņiem, bet... pa katru mazo kvadrātiņu.
Jāsaka kā ir.... man brīžam lupu prasījās. Acīm ir ko turēt, var izmežģīties :D Uz doto momentu manas acis ir sagājušas vienā čupiņā :D 18 aida liekas tagad kā 14.. mega, giga krusti.....
Bet.... tākā šis mini biskornju-piekariņš nepaliks man, tad biku atpūtināšu acis un ķeršos klāt nākamajam biskornju - manām atslēgām ar vajadzīgs tāds ņurkāmais spilventiņš :).. .ja pēc visām šitām izdarībām nepalikšu akla, acis mežģījot, tad būšu dzīvotājs :DDDD

Motīviņa izmērs 3,5 x 3,5 cm