Man patīk ik pa laikam aizdomāties. Man patīk ik pa laikam pasapņot. Sapņi ir labi. Tie ir veselīgi. Tie dod tev cerību piecelties pat tad, kad smagākie akmeņi sakrājušies uz taviem pleciem. Cerība nenozīmē aizgrūzt visus akmeņus un dzīvot galvu pacēlušam. Cerība nozīmē - rast centību uz mērķi, bet mērķi būvē pa gabaliņiem un, jo ātrāk tu ņemsi akmeņus, jo šķībāks un grūtāk ejams ceļš tev būs. Tāpēc nesteidzies! Sadali savus dzīves akmeņus. Lai cik nošķauti un netīri tie būtu, ja pratīsi tos novērtēt, pratīsi arī rast mieru. Bet ko gan dod miers, ja nav brīvības? Un kā iegūt brīvību, ja tev ir tik liela kaudze ar akmeņiem, ka neredzi tai pāri? Šādos brīžos man patīk iedomāties tos mazus, lai arī to daudzums nemainās, tie tomēr rada manī cerību.
Lai ko tu tagad darītu, atceries, ka vienmēr tavā ceļā trāpīsies kā bedres tā pacēlumi.
Подписаться на:
Комментарии к сообщению (Atom)
2 komentāri:
Man patīk ka tu raksti domas, citātus... patīk ka tev nav tīrs krustiņblogs... patīk pie tevis ienākt...
Lai jauka tev diena un grūtības lai paliek kaut kur aiz muguras tālu atpakaļ ;)
Ai, mīļš paldies :) Tiešām, ir ļooooti patīkami saņemt no kāda , kādu mīļu, jauku vārdu šejā stesainajā laikā.
Отправить комментарий