Neviens nevar atgriezties savā pagātnē un izmainīt savu startu, bet jebkurš var startēt tagad un mainīt savu finišu !

Picnic on the lawn

on 27.07.2011

.... sen neesmu neko atraadiijusi.... bet...nepadomaajiet, ka esmu savu atkariibu galiigi aizmirsusi. Nee, arii seit, kaa saka mana vecaamaate - paari okeaanam citaa pasaules malaa, turpinu bakstiit savus iksinjus. Lai arii vairs nesanaak katru dienu pa biskiitim ( t.i diena + puse no nakts :D ) pieseesties kaa agraak...nu taas ir tikai briivdienas un tad ne katras , bet paleenaam bakstos.
 Mans vietuljais ,, dzeeraajs ,, ar suni ir ticis pie kompaanijas - draudzeni bez sejas :D  Dziivee man sis darbinjs saak iepatikties arvien vairaak un vairaak, ar katru iebakstiito krustinju. Jo  es beidzot esmu satikusi savus  taalos ( nu jau tuvos ) draugus. Arii man seit ir pikniki un tusinji ( bez sunja :D )... Un izsuvumam fonaa redzamaa pils...tiiiik ljoti man atgaadina pasakaini skaisto Arundel pili.... katru riitu braucot uz darbu, ejot garaam, nespeeju beigt priecaaties, cik skaisti....pils, kalni...koki.... skats kaa pasakaa un ja veel iedomaajas par princiem,  princeseem un karalieneem, kuri ir gandriiz blakus, rodas taada kaa  nerealitates sajuuta.

........................
... un... mans mazais mini Newton laacis. Nemazgaats un negludinaats tikai taa iemesla deelj - man nav maajaas gludeklja :( ....pagaidaam veel nav ( oi,  iisteniibaa, man tik daudz kaa nav ,  aahhhhh ..bet gan ar laiku apaugsu ar mantiibu arii seit ).... njaa, un savam laacim atstaaju uzrakstu originaalvalodaa, ja ieks LV buutu suvusi tulkoto variantu, tad seit..hmm...laikam saaku paleenaam paarangljoties :D



on 13.07.2011

Reiz mazs zēns jautāja mātei- "Māmiņ, kādēļ Tu raudi?"
"Jo es esmu Sieviete"- atbildēja viņa.
"Es nesaprotu"- teica zēns.
"Tu nekad to nesapratīsi", atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- "Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?"
"Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien"- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks... zēns izauga... par vīrieti kļuva
Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-"Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?"
Un Dievs atbildēja-

Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti
Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot...
Es devu viņai asaras... un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!

on 07.07.2011

No vienas muzibas uz otru ejot,
Sai gaismas mirkli, ko par dzivi sauc,
Man gribas, lai nevienu netraucejot,
Zem ievu kruma pasedet man ljauj.........